Saulainā Bulgārija

Mūsu Comenius skolu daudzpusējās partnerības projekta „Kunst ist ein Spiegel, in dem jeder sich sieht. J.W. von Goethe” noslēguma tikšanās vieta- Bulgārija. Iepazinām šo valsti no dažādiem aspektiem: kā smilšainās Melnās jūras pludmales, tā saules pielietos, bagātīgos vīnogu un saulespuķu laukus, mežonīgos kalnus, piejūras pilsētas ar greznām villām un lauku ciematiņus ar pussagruvušām, pamestām mājiņām un padomju laika auto uz ielām. Daudzējādā ziņā esam līdzīgi. Tūkstošiem cilvēku darba meklējumos dodas strādāt uz ārzemēm un laukos sastopami vairs tikai sirmgalvji un bērni. Neskatoties uz finansiālajām grūtībā, visur mūs sagaidīja atsaucīgi un dzīvespriecīgi cilvēki.

Pavadījuši ceļā gandrīz astoņpadsmit stundas un guvuši jaunu pieredzi ceļošanas jomā, nonācām galapunktā- senatnīgā, Balkānu kalnu ielejas pilsētiņā 527 m virs jūras līmeņa, kas atrodas 328 km uz austrumiem no Sofijas un kurā mīt ap 5000 iedzīvotāju. Kotela tulkojumā no bulgāru valodas nozīmē „katls”. Mums, Lubānas līdzenuma ļaudīm, pierast pie spiediena maiņām, straujajiem pagriezieniem un augšup lejup vedošiem ceļiem, likās neiespējami.

Atskanot tautas instrumentiem un dziesmām, nogurums un spriedze zuda, prieks par atkalredzēšanos tikai pieauga. Georgi Stoikov Rakovski vidusskolā Kotelā, kur mācās ap 500 skolēnu un strādā 50 pedagogi, ar mājas darbu prezentācijām, uzrunām un sveicieniem sākās mūsu vizīte Bulgārijā. Mājas darbā ietilpa noorganizēt pasākumu un sagatavot prezentācijas par tautiskajām dejām skolā, skolas bibliotēku un grāmatu labošanas sekciju, tikšanos ar valsts politiķi. Patiess izbrīns valdīja klātesošo sejās, kad ar lepnumu stāstījām par Latvijas Valsts prezidenta ciemošanos mūsu skolā, kolēģi nāca klāt, sita roku uz pleca un teica: „Jā, mazs cinītis gāž lielu vezumu.”

Tautiskās dejas- tēma, kas caurvija mūsu viesošanos Bulgārijā. Apmeklējām Filipa Kuteva deju skolu Kotelā, kurā tiek sagatavoti profesionāli dejotāji. Jaunieši demonstrēja savas prasmes sirsnīgā koncertā un deju klasē. Pabijām Balkānu tautu deju sacensībās Veliko Tarnovo un festivālā, kurš notika tam īpaši izveidotā estrādē kalnu pakājē netālu no Kotelas. Mūzikas ritmā līkločot un krāšņus tautu tērpus pielaikot varējām senlaicīgā lauku sētā ar Bulgārijai raksturīgo koka arhitektūru Žeravnā. Lai gan daudzas lietas mūsu latviskajai mentalitātei šķita grūti saprotamas, piemēram, ka bulgāri tradicionāli dejo puišu un meitu līnijās atsevišķi, pamatsoļus apguvām visai prasmīgi.

Bulgārija nebeidza mūs pārsteigt. Neviltotu smaidu uz lūpām izsauca delfīnu šovs piejūras parka delfinārijā Varnā. Uz „Pintas” klāja, kas ir precīza Kolumba kuģa kopija, jauno laiku pirāti ievilināja savās dejās un jautrās atrakcijās ikvienu. Senatnes elpu, īpatnējo arhitektūru ieraudzījām Melnās jūras piekrastes pilsētā Nesebrā, kas iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. Visekstrēmākā programmas daļa bija pacēlājs- vērot burvīgo kalnu ainavu, izjust ceriņu smaržu, sajust kņudoņu vēderā, laižoties lejup no vairāku kilometru augstuma- tiešām iespaidīgi! Staigājot pa unikālo dabas fenomenu „Pobitije kamņi”, kur akmeņu grēdas vēl atgādina tos laikus, kad šai vietā skalojās Melnā jūra, uzlādējāmies ar pozitīvu enerģiju un smēlāmies spēku. Iepazinuši Bulgāriju no iekšienes, izgaršojuši nacionālos ēdienus, pabijuši apbrīnojamās vietās, tikuši iepīti tradicionālajā dejas solī, rožu eļļas apreibināti, guvuši jaunus draugus un ģimenes un milzīgu bagāžu pozitīvu emociju, jutām, ka atvadu mirklis strauji tuvojas.

Ar saviļņojums un asaras acīs dzirdējām daudz labu vārdu par kopā pavadīto laiku, par to, ka šķiramies citādāki, jo daļiņa no mūsu sirds paliek ar tiem cilvēkiem, kas kļuvuši mūsu par ģimeni, par draugiem un ar kuriem šo divu gadu garumā esam kontaktējušies, tikušies, kopīgi piedzīvojuši neaizmirstamus mirkļus, un cerību uz turpmāku sadarbību. Katras beigas ir kaut kā jauna sākums. Šis projekts tuvojas nobeigumam, bet aiz stūra jau klauvē nākamie...